LV... iesākums dublim 2.

Esmu jau atkal noslinkojusi un sen neesmu šeit neko pierakstījusi no maniem notikumiem šeit Voldas Erasmusā. BEz uztraukuma, ar mani viss ir kārtībā -viss lieliski, joja reiz nav pierakstīts nekas- esmu pārāk daudz pa gaisiem, aizņemta ar piedzīvojumiem vai vnk slinkumiņā lai rakstītu. 

Pēc notikuma kam drošvien nāksies atvēlēt veselu -jaunu-ziņu nespēju neatvērt šo ziņas balto bloga lapu.IR tas jāpieraksta lai varētu ieskatīties pēc laika un no sirds pasmaidīt. 

IR šis tas kas te nav ieprotokolēts. Man pirms kāda krietna laika prātā ienāca dulla, spontāna ideja. Ja visiem ir problemātiski atbarukt pei manis ciemos uz Voldu(jo volda ir diezgan sarežģītā piekļuves vietā) es braukšu uz Latviju.Pie reizes iepirkšu LV gardumus-kautko ballītēm un  tā... :) LAbi ko lieki muļķoties- neeenormāli noilgojos pēc Ata. Tādēļ parēķinot ka 10.marts ir gandrīz puse no mana Erasmusa posma šeit Voldā- nolēmu nopirkt lēto Ryanair biļeti uz LV uz pāris dienām paciemoties LV pavasarī un pabūt ar Ati pēc tik ilga neredzēšanās posma

. Man biļete ryanairim nopirkta- bet vēl taču ir jātiek līdz pašai lidostai. bet nu labi. Tikai nekas nav tik eaziii piizii kā tas var likties. Jo ryanair lidosta ir tālāk pat par OSlo (gardemoen), kura no Voldas ir 10h brauciena attālumā ar autobusu. .Tad tu vari iedomāties cik tālu .Bet nu Biļete nopirkta 10.marts-19.marts. Tātad ir jāizčeko kā parocīgi un lēti nopirkt biļeti uz Ryanair lidostu. Nopirku lidojumu pa tasino no Voldas uz Oslo-ar extra mini lidmašīnīti- kas kā dzirdēts lēkā kā pa batutu tur gaisā, lidojot caur fjordu+kalniem.

Biļetes ir.Lieliski. Visi priecīgi . :)) Mammai pateicu par braucienu nedēļu pirms. :D Un tad jau viņa man vanīja- tipiski mamai- ko man tev pagatavot kad atbrauksi, karbonādīti -kotletītes.? :D 

Es un ceļojums-piedzīvojums , skaidrs ka ar kādu rozīnīti tam jābūt :D . Ir 8.marts- izdomāju izčekot kāda ir situācija ar vilcieniem, jo tas bija starpposms no Oslo uz Ryanair lidostu(RYX). divas dienas pirms lidojuma vilcienu mājas lapā parādās informācija, ka tieši posmā ko man vajag notiek sliežu remontdarbi un tas nozīmē ka lai nokļūtu tur kur man vajag, ir JĀMAINA 5 VILCIENI+jāpārsēžas ar diviem autobusiem! Es gandŗīz sāku raudāt aiz šoka. Jo šo biju atradusi kā vienīgo savienojuma. Un lai noklūtu galā man bija tikai 4 h. Bet nu labi pierakstu visus laikus, galapunktus pārsēšanās vietas-ja vajag-tikšu galā, Taču vienlaga prātā apzinājos, ka zinot manu gaisīgumu -pastām 69%ka ko sajaukšu un iekāpšu pretējā virziena vilcienā utt. :D 

Ir 10.marts 8:00 -esmu mazās lidmašīnītes lidostā netālu no Voldas-10km. Ierodos šeit ar pirmo autobusu no Voldas. Fočēju lidostu caur logu-skatos kā cilvēki ar lielām somā iet cauri mini izskata check in zonai un kāpj lidmašīnītē kura lido uz OSlo. Taču man ir jāgaida savs lidojums, kurš ir tikai 12:00 paredzēts. Sākus jau pētīt norvēģu žurnālu kad kāds lidostas onkulis man peināk apvaicāties ko es gaidu un kad man lidojums, pastāstu, ka man vēl ilgi savs jāgaida un viņš man pilnīgā  mierā piedāvā lidot jau ar lidmašīnu kurā tiko pētīju sakāpjam cilvēkus. Pirmajā sekundē attecos jo tas likās nereāli, ka mani tā vnk var iesēdināt citā lidmašīnā-tad aši pārdomāju- pateicu ka lidošu. Man attaisīja lidmašīnas trepes no jauna un ierados OSlo ar vairāku stundu rezervi. Lieliski- vairāk laika lai tiktu galā ar savu vilcienu izaicinājumu.! 

Tākā biju pārāk ātri- es vairs nezināju cikos un kur man ir jāmaina vilcieni-izdomāju iet apjautāties info centrā Oslo lidostā. tas laikam bija liktenis ka  iekāpu šai lidmašīnā un man vissi pierkasti par vilcienu grafiku uz lapiņas bija bezvērtīgi. JO info centrā man cilvēks pateica,ka man nevajag vilcienus un varu vnk pie lidostas iekāpt autobusā kas pa taisno aizved uz Ryanair lidostu -2h brauciena attālumā. :) Jutos ļoti atvieglota un laimīga tai brīdī. Man bija vēl stunda laika līdz autobusam , tādēļ sēdēju autobusa pieturā uz somas- ēdu sniker batoniņu, sauļojos un pētīju dažādos lidostā sastopamos cilvēkus. :) Savā ziņā man patīk lidostas gaisotne- jo tā ir kā viena liela pasaules pietura, kurā tik dažādu kultūru pārstāvji satiekas vienā ēkā, nesveicinas bet redz vienu otru paiet garām un turpina vai sāk savu jauno piedzīvojumu vien izeju caur lidostas durvīm-jau pavisam citā valstī , pilsētā, gaisa temperatūrā. :) 

Ierados ryanair lidostā- uhh kā nosalu vien 5 minūtēs līdz iegāju ēkā. Jo tiešām, izrādas, ka ir galēji jūtama temperatūru atšķirība kāda ir Voldā(kura ir blakus Golfa straumei=ir siltāks) un kāds kodīgāks aukstums ir Norvēģijas vidienā. P.s. līdz lidojumam ātrās ierašānās dēļ man bija jāgaida savu lidmašīnu 5h .Nogurdinoši un garlaicīgi.

Lidojums ar Ryanair-kas tur īpašs domāsies!/ :) Ja es lidoju tad ir :D Piedzīvoju kautiņu lidmašīnā. Viena dulla Norvēģu sieviete -iedzērusi pa daudz- sāka klapēt Krievu tautības vīrieti un uz viņu dusmīgi kliegt tikai tamdēļ ka viņš atgāza nedaudz ērtāk uz atpakaļu savu krēslu. Stjuarti steidzās viņus izšķirt un sastādīt viņai protokolu. nekas traks, bet ziniet- nepatīkama truaksmes sajūta kas esi lidojumā virs mākoņiem. 

To visu ceļu, satraukumu un ceļa radītoto pārgurumu atsvēra ierašānās Rīgas lidostā kur mani sagaidīja Atis ar šo skaisto rožu pušķi. Man vēl nekad ko tādu neviens nebija dāvinājis. Protams, ka no pārguruma, satraukum ka atkal redzēšu Ati(sajūta vēderā kā pirmajā randiņā) +Prieka viņu tiešām ieraugot+ ziedi -izrāva man asaras. :) 

rozes mērojušas jau ceļu Rīga-Jelgava_Jelgava Liepāja... nedaudz zaudējušas svaigumu, bet vienalga mīļas un skaistas man. :)

Laipni lūgst LV- īgno seju valstī ! 

Laiks esot Latvijā pskrēja kā viena sekunde... pārāk ātri. Man nepietika laika atpūsties no atpūtas tu , lai kā ar tas skanētu tā bija :D Jo es nebiju ierēķinājusi, lai izbaudītu atkal būšanu mājās,pie sev svarīgajiem cilvēkiem- man bija laiku jāparedz arī atklimatizēšanai. Jo es noķēru LV kultūršoku. Esot Erasmusā -esot citā vidē tu ar pārējiem Erasmusniekiem savā veidā esi kā vienā liielā ģimenē jo tie visi runā angliski, un tāpat kā tu nesaprot par ko runā vietējie ,Norvēģiski. Attiecīgi ikdienā tu komunicē tikai ar to kas tev patīl. Saki un dzirdi tikai to ko vēlies. :) 

[Jau nākamajā dienā pēc manas ierašānās nebija laika mierīgi laiskoties- 1h laikā pēc ierašanās no Jelgavas- bija īsi jāpastāsta mammai kā ceļš, jāsapošas un jau atkal prom- jo devāmies ar Ati uz dzimšanas dienu svinībām Olive restorānā. Skaisti un prieks ka jubilāriem patika dāvanas un vispār visus atkal satikt . :) ]

Esot pirmās divas dienas LV biju šokā-jo jutos, ka kāds manu miera burbuli ir saspridzinājis- un, lai kā mīlētu cilvēkus ko beidzot satiku, šī atklimatizēšanās manī radīja emociju liegabalu un sajukumu iekšā. Jo ik uz soli es dzirdēju beidzot ko pilnīgi svešinieki runā un sapratu to. Sabiedriskajā tarnsportā dusmīgumu, rupjību. Uz ielām-netīrību, dusmas- bēdīgās, īgnās sejas. Stressaini skrienošos cilvēkus. TAs viss man pēkšķi radīja gluži kā uzbrukumu. Dīvaini bet jā. Laikam man šeit Erasmusā pārāk liels mieriņš un izolācija no emocijām, jo cik novērots Norvēģi neizrāda emocijas-neredz dusmas kāda sejā, rāšanos, vai mīlestīvas izrādīšanu vienam pret otru(rokās sadevušos pārīšus utt.). Taču tas bija pirmās dienas. :)

Izbaudīju laiku esot LV- uzlādē'ju enerģiju, atgriezos realitātē. Izsmējos un izpļāpājos no sirds ar Dinu klātienē ne tikai caur skype. Izķemmējām veikalus. Devos medībās ar Ati-Sadzirdēju un sasmaržoju LV dabu-kas tiešām atšķiras, un lai cik pārsteidzoši tas būtu iemīlēju vairāk kā pirms Erasmusa.

Pavadīju jauki laiku Liepājā.Iepriecināju mammu ar pabūšanu mājās.Pašai arī bija prieks satikt mamu-kas p.s. ir pati lieliskākā kādu var vēlēties.

Lieliski izdejojos un izjautrojos Mednieku ballē- dejoju un piedalījāmies spēlēs pat ar visu jūtīgo potīti,kura nebija vēl uz 100% atveseļojusies pēc izmežģījuma. Laiks paskrēja mežōnīgā ātrumā līdz pienāca laiks, aprast ar domu, ka atkal jāodas prom. Erasmusā ir lieliski, taču būtu izcili ja varētu ņemt līdzi, gluži kā piedāvājumā braucot uz vientuļu salu(izvēlies tikai vienu lietu, priekšmetu, būtni -ko ņemtu līdzi)-ja es varētu paņemt līdzi Ati- nebūtu man iebildumu ne mazāko lidot atpakaļ uz Norge. 

uhhh.. noguru rakstīt- ja esi lasītājs ticis līdz šejienei!! mhhh...- tev gan laba pacietība. Apsveicu! :D 

Atgriešanās Voldā arī bija ar piedzīvojumu, jo mazajā lidostiņā Or'štā kura ir 10km no Voldas ierados ar tumsu. izejot no lidostas secināju, ka šeit pei pašas lidostas nav autobusa pietura tikai pietura autobusiem kuri brauc no Volda nevis UZ. p.s. Man rokas bagāžā sanāca atvest uz Norvēģiju 16kg, atļauto 10 vietā. Ups. tattad tas ir atgādinājums par smagumu ko visu dienu uz pleca nēsāju. Turpinam...  es apjautājos kādam onkulim lidostā kur tad ir tā pietura UZ Voldu- esot 100m no Lidostas-man pa šoseju jāpaiet kāds gabaliņš, vai arī varot ņemt taxi. Protams nav 2 domu-paiešu gabaliņu un tad gan atradīšu to pieturu. Neesmu miljonāre lai brauktu ar taxi. Atceries par manu somas smagumu.? Tatad apņēmi'bas pilna ar somu uz pleca -kameru pār otru plecu +taxfree maisinu pilnu ar iepirkumu ballītēm. Dodos šosejas virzienā un gar ceļu piesardzīgi, kamēr sniegs puteņo -Voldas virzienā noeju 100m. ZIni ko? Pieturu neatradu!!!! Dusmīga, pārgurusi griezos riņķī -jo secināju ka tālāk iet ir bīstami un man nebija taču vairs spēka to somu nest. Ar visu smagumu gāju atpakaļ uz lidostu. No pārguruma un dusmām vienlaikus -man izsprāga asaras un palūdzu lidotas darbiniecei lai izsauc man taxi. Tā nu savu lielisko ceļojumu uz Latviju noslēdzu kā būtu īsta Norvēģiete - vēsā mierā(jo biju bezspēlā un jau pilnīgā pofigā pa visu) samaksāju par taxi no lidostas līdz kojām par 10km =25Ls. Tā laikam saucās studentu dzīve? :D Nu vsmz man nav jāsatracas, ka man nebūs piedzīvojumu no jaunības ko mazbērniem stāstīt. Reiz būšu supper jautra ome-ar pilnu galvu lielisku atmiņu no saviem piedživojumiem. :D 

p.s. dīvaini- bet kkā no šī brauciena nav diži daudz bilžu.
p.s.nr.2. lai cik jokaini tas neliktos- esmu galīgi atradusi rakstīt Latviski. Un galēji jūtu cik daži teikumi ačgārni un jocīgas struktūras top. :D Laikam tamdēļ vien šeit regulārāk būs jāraksta- lai nezaudēju rakstītprasmi.