Volda-Bergena-Volda=640km stopējot (hitchhiking)

Jau kādu laiku atpakaļ plānojām ka ir jādodas kādā Erasmus piedzīvojumā. Vlda ir skaista, bet pārāk maziņa un meirīga lai šeit paliktu visas Lieldienu brīvdienas. Kas Norvēģiem ilgst divas nedēļas. Sākotnēji pastāvēja ideja, ka noīrēsim  šai nedēļas nogalai kādu kalnu namiņu, kurā pie reizes unikāli Norvēģiskā vidē-kalnos, nosvinētu manu dzimšanas dienu kopā arī ar Kristapa dzimšanas dienu[viņa dz.d. ir 8.aprīlī](Latviešu pusis arī no manas Universitātes). Mums tāpat ir viena draugu kompānija-proti visi aktīvie Erasmus studenti +daži norvēģi. Šī ideja atkrita, jo kalnu namiņi vēl ir slēgti- grūtās piekļuves dēļ.. 

Lieldienu brīvdienas-Volda ir šai laikā izmirusi- jo visi dodas ar ģimenēm kalnos uz savām privātajām kalnu mājiņām+ slēpot.Obligāti kkur jādodas mums ar!

TAd radās doma- braukt kruīzā uz Dāniju visiem kopā(Latvieši, Čehi, Lietuvieši). Bet puiši, idejas iniciātori, nobuksēja un tik ilgi čammājās -kamēr mēs vairs i nevarējām atļauties iegādāties pēdējā brīdī dārgās biļetes. 

Mēs, meitenes , [ES, Sinitija, Līva un viena Čehu meitene-Alva) ņēmām iniciatīvu savās rokās un izdomājām savu piedzīvojumu. Izvēlējāmies doties uz Bergenu. Tā ir 320 km attālumā no Voldas. Liekas sīkums, taču šeit jāatceras, ka ceļi nav taisni- Norvēģijā ceļi vijas pāri kalniem, cauri daudz daudz tuneļiem kas izved visam kalnam cauri+pāri fjordiem. Izpētījām biļešu cenas, kā tur noķļūt- ~ 40ls vienā virzienā= 80Ls tikaipar ceļu. Mežonīgi pa dārgu. Pieņēmām izaicinājumu un nolēmām ka nemaksāsim pa ceļu, bet gan stopēsim. Traka traka ideja, taču bija dizrdētas tikai labas atsauksmes par stopēšanu Norvēģijā, tādēļ nolēmām paprovēt. 

Nakšņošana. 

Ceļošanas veids noskaidrots. Kad? Tā lai varam tur nosvinēt manu 23.dzimšanas dienu.Attiecīgi 2. aprīlī dodamies ceļā, 3.-4. esam Bergenā-baudam pilsētvidi -5 . stopējam atpakaļ. 

Bet kur paliksim pa nakti.? 

Cauchsurfing.com jeb dīvānu sērfošana- protams bija pirmā doma kas man ienāca prātā. Jo vienreiz  jau šo lielisko ceļosānas veidu izmēģināju esot Itālijā, Milānā.Vienmēr var atrast vietu pie kāda no Hostiem(cilvēks kurš mūs uzņem savā mājā,parāda pilsētu). Tikai problēma bija tajā 1.) Mēs esam 4 meitenes. Tas ir par daudz, jo parasti cilvēki ir gatavi uzņmet savā mājā un piedāvāt matraci uz grīdas vai dīvānu tikai 2 cilvēkiem. Nr2) Ir lieldienu laiks, un bagātajiem Norvēģiem ir pašsaprotami lieldienu bŗivdienās doties vai nu kādā ceļojumā uz Spāniju, Havaju salām vai ar ģimeni doties slēpot kalnos un sauļloties sniega atspulgā kalnu namiņos. 

Tātad ir zināms kad dodamies un kā dodamies uz Bergenu bet nav vēl kur nakšņot- par viesnīcu nemaksāsim jo par trīs naktīm maksāt visnīcā visticamāk paņemtu mūsu visu stipendiju :D 

Ir pienākusi ceturtdiena- un mums ar Sintiju jātrādā Rokkenā( klubs Voldā, galvenā studentu izklaides vieta). Šis vakars nav parastais Discotek vakars bet ir koncerts. Uzstājas Kaizers Orchestra- esam daudzi cilvēki komandā- redzam kā būvē iespeiadģas dekorācijas skatuvei.

Hmm.. laikam kas liels uzstāsties- ja visi  tik ļotipar to runā.Mums ar Sintiju tas neizteica neko- jo šo grupu nezinājām..
Ieejas biļete koncerta apmeklētājiem bija 45LS. Taču mēs tur varējāmbūt par velti- jo stra'dājām. Taču to diži daudz nedarījām. :D "Soreiz šmaucāmies un vairāk baudījām izcilo koncertu kā strādājām garerobē utt. :D 

Koncerts bija vnk izcils. LAi gan nesapratām ko un par ko viņš dzied- vienalga paspējām uzķert vārdus lai dziedātu līdzi. Šovs bija vērienīgs, ar tiešām kvalitatīvu vokālu. Ne velti šī esot Norvēģijas slavenākā mūziķu grupa. Pēc šī koncerta mēs sapratām kapēc- jo būtu bijis patiesi vērts maksāt par šo, bet 'mūs priecēja, ka varējām to redzēt pa velti+ pēc darba varējām tikt backsteidžā uz afterpartiju ar grupu- papļāpāt un pirms mājupceļa izdzert pa aliņam :) Noveicās. 

Pēc koncerta Veicot nokopšanas darbus- Sintija atcerējās, ka viens no Apsargiem ko jau iepriekš pazina- dzīvo Bergenā. Tā ļoti operatīvi sarunājām naktsmājas BErgenā mūsu stopēšanas piedzīvojumam -viņa vecāku mājā. Jo tieši mūsu iepļānotajā ceļojuma laikā- viņš arī plānoja pavadīt laiku pie vecākiem. Mums četrām meitenēm viņš atvēlēja pagrabstāvu- guļamistabu ar leilu gultu +pašām sava vannas istaba. :) (lai neliktos jocīgi, ka dzīvojām pagrabā- Norvēģiem ir pilnīgi normāli, ka pagrabstāvu pilnībā apdzīvo). :)
Svētdienas vakars- esam izprintējušas gogle map karti 


Aiiiziet- beidzot sākas ceļojums! 
 Ir 2.aprīļa rīts, plkstn 7:00- negribīgi mostos jo visu nakti slikti gulēju, dēļ satraukuma, jo stopēšana vienalga manī radīja bijību, lai gan ir dzirdēts ka Norvēģijāstopēt ir droši.Kamēr pati nezinu-neticu. + Izejot virtuvē uztaisīt lielu krūzi , stipras kafijas+ vārīt auzu pārslu enerģijai- paskatoties caur logu-redzēt nevarēja neko. JO laukā bija sniega vētra. Ir taču jābūt pilnīgi saspiestam lai tādā laikā dotos laukā, brauktu uz Pilsētu, kura ir 6h attālumā-braucot ar autobusu. Pāri visam -lai stopētu!!!
Uzmini nu.? Mēs vienalga todarījām. Ievilku savos timberlandos siltu zeķi + mammas adītās villenes un dodamies uz prāmi, lai tiktu pāri fjordam un tiktu uz ceļa, kurš ved līdz pat Bergenai E39- un sāktu rādīt visām mašīnām savu īkšķi. Mēs sadalījāmies pa pāriem es ar Sintiju un Līva ar Alvu. Katrai pa vienai vai divām somām-tā lai būtu ērti iet uz priekšu-brīžos kad mašīnas nenāk.

Nepagāja ne 1/2h kad nostopējām vienu norvēģu onkulīti ar foršu mašīnu. Viņš bija dikti laipns, pļāpāja ar mums angliski-diezgan raiti. Neskatoties uz to , ka viņam bija tuvu pie 80gadiem. :) Viņš bija kā sava veida svētība visam ceļojuma- jo radīja drošības sajūtu. Viņš mūs veda pirmos 30km.Tikmēr izstāstīja savu stāstu. Ka ir viņam pazīstami krievu tautības cilveki Latvijā un ir braucis bieži palīdzēt trūcīgajiem cilvēkiem uz Krieviju, caur darbošanos baznīcā. Jo viņam pašam naudiņa ir- viņš uzver par pašsaprotamu dalīties tajā un palīdzēt tiem kam ir grūti. Sakot ka mēs saprotam krievu valodu arī, bet diemžēl neemsam nekad bijušas krievijā- viņš mums uzlika ar lielu lepnumu krievu dziesmu diski. DOmājām nu kas tur būs. Dzima Bilan? Nē. Tas bija Krievu tautas dziesmu disks. Viņš nesaprot ko viņi dzied, bet viņam patīk šī mūzika. Tad nu mēs braucām caur kalniem- biezā kārtā apsnigušām eglēm-Sibīrijas dabas varenībai līdzīgam skatam. Klausījāmies Krievu tautas dziesmas- kas īstenībā ir pat baudāmas muzikālā vokāla un instrumentālā izpildījuma simbiozē. Tukojām viņam,ka tieši dzismās dized par ziemu, kā sniegpārslas krīt un " lauskis" saldē lāstekas. :) 

Līdz brīdim,kad nonācām strupceļā- jo uz ceļa bija saslīdējusi fūre un aizšķersojusi ceļu. Bija braukusi bez ķēdēm uz riteņiem. Onkulis dikti satraucās un atvainojās mums, par to par ko viņš nemaz nebija vainīgs. Ka ceļam diemžēl priekšā fūre- un netiksim uz priekšu līdz to nostums malā. Viņš satraucās , ka šī gadījuma dēļ mēs nepaspēsim ar gaismu nokļūt Bergenā. :) 

Viņš atstāja mašīnu ieslēgtu -ar krievu mūziku skanam, atslēgu aizdedzē un telefonu uz krēsla. Pats aizgāja 100m tālāk cauri putenim palūkot vai cilvēkiem nevajag palīdzību. Tik labs cilvēks. Un paŗsteidzošākais,ka viņš uzticēja mums mašīnu. Laikam jau labi cilvēki sastop tomēr labos cilvēkus. Ja viņš būtu uzņēmis mašīnā kādus burlakus, viņam atnākot mašīnā vairs nebūtu- jo atslēga aizdedzē atstāta ir gluži kā ziemassvētku dāvana sliktajam cilvēkam. 

Tā nu izmantojām izdevību pafočēties jau pirmajām mūsu stopēšanas piedzīvojuma mašīnā. Pluss visu laiku smaidīt par to cik ļoti mums paveicās tikt mašīnā pie tik labsirdīga onkulīša. Ka mēs nebijām kādus pāris metrus aiz fūres -sniega putenī uz ceļa, neizpratnē kapēc neviena mašīna nenāk- bet gan siltā mašīnā ar krievu tautas mūziku fonā pirms fūres -zinot kas notiek. :)

 Mūs izlaida šeit. Nezinu kur, bet maza maza pilsētiņa, kas ir kalnu ielenkumā -pilnīga miera osta un idille. :)

Ceļā uz Bergenu mums bija jāšķē'rso 3 fjordus- ar prāmi. Par diviem maksājām,par trešo- nē. Jo ja mums konduktors nenāca ņemt naudiņu-tad pašas neuzbāzāmies :D

Ieturamies uz prāmja ar līdzi paņemtajām sviestmaizēm.  

Esam nostopējušas jau 7 mašīnas. Maksimālais gaidīšanas laiks uz ceļa bija 30min. Katrs cilvēks ko sastapām(kas pieturēja ar mašīnu) bija unikāls.Katram savs stāsts. Visi ļoti labsirdīgi, izpalīdzīgi gatavu dalīties padomā, un citreiz aizveda mūs pat kādu lieku kilometru talāk nekā pašam būtu vajadzējis. Lielākais attālums ko nobraucām vienā mašīnā bija ~ 100km tupceļā. TAs bija jauks Norvēģu čalis, kurš pats agrāk ir stopējis pa dienvidāfriku un arī Kalifornijaatur bija studiju apmaiņā. TAs bija smieklīgs un interesants brauciens- jo viņš izrādas arī mācijies bakalauru un maģistu žurnālistiku, tikai Oslo augstskolā. Viņš tāpat kā mēs , pirmo reizi iepazina šo Norvēgijas daļu, jo brauca ciemos pie sava studiju biedra. Mēs kopīgi brīnijāmies un nopūtāmies " wwoooooow"  par kalnu varenību , ieraudzītā ūdenskrituma skaistumu vai saules spēli un krāsu maiņu mežonīgas upes krācēs.

Viņa stāsts: " šo masīnu {smuka sporta mašiina[ziant jau ka neatpazīstu mašīnu markas]}aizņēmos no sava vectēva. Viņš ir pie 80 gadiem tik vecs ka pats nekur nevar pastaigāk, bet viņš izdomāja, ka grib šo mašīnu. Mašīnai ir 160 zirgspēku ātrums( ja pareizi uzrakstīju terminus, nezinu :D), bet viņas īpašnieks ar gliemeža ātrumu :D BIja smieklīgi kā viņš mums to stāstīja. Pats šis čalītis pabijis tik daudz kur pasaulē, un nedēļas nogalē bijis šerfot 2h atālumā no mūsu Voldas. Neslikta ikdiena ne.? 

Pats lieliskākais šajā stopēšanā,ka mēs jau šos cilvēkus nepazīstam un nezinam kā sauc viņus un viņi, kā sauc mūs- taču viņi atveras un pastātsa katrs savu stāstu. Dzives peidzīvojumu- kādu pieredzes stāstu. Par savu bērnu, dzīvnieku , mazbērnu jokiem. PAt bildes telefonā rādīja. :))

 Dabas varenība. Jau tuvojoties Bergenai - šķērsojām ar prāmi Eiropā lielāko un dziļāko fjordu. Skats ko atcerēties uz mūžu. Jo apkārt vieni vienīgi MILZīgi kalni. Un apziņa ka tu peldi kuģītī virs 1000m dziļa ūdens ir unikāla. Visu laiku biju domājusi, ka Voldā ir LIELI kalni, izrādas ka salīdzinoši nemaz tik lieli nav.Daba ko redzējām braucot tuvāk Bergenai vnk aizsita elpu. Tik mežonīga ar Neaprakstāmi augstiem , gariem kalniem. Mežōnīgām upēm ar kristāli dzidru ūdeni. Briežu pusdienlaiku kādā pakalna pļavā. Lavīnu krītam no attālāka kalna. Tā tiešām bija Into the vild sajūta un beidzot redzējām discovery channel cienīgu -Norvēģijas patieso dabas varenību. 

Laukā jau sāk krēslot esam nokļuvušas nepilnu divu stundu brauciena attālumā no Bergenas. TAču ja viss ceļš bija vnk kā deserts- bez neviena starpgadījuma, tad nedaudz rūktumiņš noslēgumam-turpceļā. Nokāpjot no kuģa, Bergenai tuvākajā ostiņā- secinam, ka bū sgrūti. Jo ir tikai īss ceļa posmiņš kur mašīnām, fūrēm tai skaitā nobraukt no kuģa, tad ir mazs posmiņš kur ir autobusa pietura un tad ir ass pagrieziens kurš pa ceļu E39 ved stāvā kalnā. Ceļs jau no paša sākuma ir norobežots ar barjeru- ir šaurs un ir baltā līnija.Attiecīgi jāstāv vien mums turpat pie autobusa pieturas jo kalnā pa ceļu iet uz priekšu mum sir bīstami, jo nezinam cik tālu šis ceļš vijas kalnā.  Pluss ir jau 18:00 , kad Norvēģi lielākoties ir jau pa mājām, un diži nebraukā vairs ar mašīnām. Vienīgais mašīnu resurss mums ir prāmis. Kurš pienāk ik pēc ~ 40 min ar jaunām mašīnām. Stāvam- gaidam vienu prāmi, neviens neapstājas. Saule noriet- paliek dikti vēss.Laigan nav ne lietus ne sniegs. Tiklīdz saule noriet-stāvot uz vietas paliek dikti kodīgi auksts. Gaidam nākamo prāmi- ar neviena mašīna vairs neapstājas. Gaidam trešo prāmi, arī neapstājas. Sapratām,ka ir ziepes. Nekas cits neatliek kā gaidīt p'ēdējo autobusu,kurš, cerams,  brauks pa mūsu ceļu. Nosalušas nosēdējām ~ 2 1/2 h līdz nopretējās puses piestāja aizdomāiga izskata melna mašīna. Ar pusi- prastā , nošmulētā d'žemperī, noaugušu bārdu, bet pajauns. Prasam cik tāu viņš brauc- teica,ka 40km pirms Bergenas var mūs izlaist un peivest pie autobusa pieturas, ja gadījumā nekas cits mums nepietur lai ir rezerves iespēja braukt ar autobusu. Iemetam aci kas masinas iekspus;ee- viss pilns ar kkādām izlietotām alus pudelēm, minerālūdens pudelēm-kkur zābal darba mētājas. Nopūtāmies un nolēmām riskēt. Iekāpām- un izrādas ka supperīgs cilvēks. Viņš vienkārši brauca no darba. Strādājis Fjorda apvidū un uz Koku zāģēšanas mašīnas izstra'dājis 14 dienas mežus. Un tā mašīna ir vnk viņa darba mašīna. Neuzskatot kāpēc jātriec savu labo mašīnu  ja darbā tā tāpat paliks netīra un bojāsies. Braucot cauri 5km garam tunelim viņš mumss pastāstīja,ka šad tad viņs ar draugiemmēdzot tasīt nelegālās sacensības tunelī ar močiem. Tunelis ir diezgan stāvs un iet cauri visam kalnam. Viņi mēdz pa nakti ar saviem močiem triekties cauri šim tunelim, kad mašīnas nebrauc diži- līdz sasniedz maksimālo ātrumu ~ 200km/h. Zosāda uzmetas reizē- izprtot kādu adrenalīnu viņi tur noķer, cik tas ir bīstami un cik unikāli ir to darīt tunelī- ka virs tevis ir milzīgs kalns. Pieminot toka man pēc divām dienām ir dzimsānas diena, viņš pastāstīja savus dzimšanas dienas plānus. Vasarā , savā dzimšanas dienā viņš ar saviem diviem onkuļiem -ar močiem dosies no Norvēģijas uz Sahāras tuksnesi , paceļot pa Afriku un iegriežoties kkur Spānijā utt. :) Elementāri. :D Mums nu gandŗiiz līdzīgi dz.d. plāni sakrita. :D
Viņa stāsts: Viņam ir 10mēnešus vecs dēliņš un milzīgs amerikāņu škirnes kaķis. Kaķis neeot resns bet vnk liels. JO sver 11kg. Esot lielāks kā dēliņš. Un dēļiņs ar nav nekāds parastais. :D Viņam ir 4 zobiņi mutē- 2 augšā un divi apakšā. Viņš ap galdu nedodas pieturoties ar rociņām, bet gan iekožoties ar zobiem. Tā viņš riņķo ap galdu -maliņās atstājot zobiņu nospiedumus koka galdā. :D SMieklīgi. Varu iedomāties kā tas izskatās- mazs puišits riņķo ap galdu un atstāj zobu nospiedumus galdā kamēr milzīgs kaķis guļ uz grīdas un vēro :D
Tā nu veiksmīgi mēs nokļuvām Līdz pieturai kuru viņš mums solīja. Izsmējušies un izpļāpājušies. Jau atkal viens otru nepazīstot. No tās pieturas nostopējām mašīnu un tikām līdz pat Berenai. Pulkstenis bija jau 23:00 kad ieradāmies Bergenas centrā.Kopsummā bijām tikušas līdz turienei ar 9 mašīnām.Tai skaitā pat vienu taxi mums izdevās nostopēt- un mūs bez maksas aizveda ~ 20 km no uzņemšanas vietas līdz tuvākajai ostai.Unikums.
Dzirdējušas 9 atšķirīgus un lieliskus stāstus. Redzējušas dabas ainavu un reljefa maiņu ik uz metra. Piedzīvojām 2 gadalaiku maiņu. un beidzot satikām centra mcdonaldā Līvu ar Alvu , kuras mūs Bergenā gaidīja jau kopš 18:00, jo viņām noveicās ar pirmo nostopēto mašīnu- kura tās aizveda līdz pusceļam. :)

Mans un SIntijas stopēšanas ekipējums :D 

Esot pilšetas centrā Sintija saznājās ar Kristoferu( pusis kurš piekrita mūs zuņemt savā vecāku mājā un izmitināt pagraba apartamentos :D) Dikti jauks un labsidrīgs. Vienkārš puisis- bet vienalga ar skaidri saskatāmām Norvēģu finanšu priekšrocībām ikdienā. Jo tas ka mums varēja piedāvāt pagrabstāvā dzīvot + pašām savu vannas istabu ar lielu dušu, apsildāmo grīdu bija lieliski. Itīpaši pēc tik gara cela. Aši sadalījāmies kur kura gulēs acis ciet un aizmigām kā būtu mājās,no pārguruma. :) 

Labrīt. IR 3.aprīlis. ~ 13:00 -laiks mosties un iet apskatīt Bergenas skaistumu. Meiteņu rīta rituāls. Jo neesam vairs Vodas mazpilsētiņā- bet gan Bergenā. Pilsētā kur nosākuma sajutāmies apstulbušas, pēc ierašanās no Voldas mazuma. Nosmējāmies, ka Bergenā atkla jāpierod kā šķersot ielu pie luksafora un tā ka naktīs ir sastopami ballīšcilvēki uz ielām un ir iespēja iegādāties hotdogu kādā no veikaliem. JO voldā nekā no tā nav. :D

Pirmso 2 rītus devāmies Brokastot uz šo skaistajā ēkā iekārtoto MC Donaldu- Lielā kafija ar pienu un Muffins vai šokolādes saldējums. :) 

Caur logu pamanīju divus lieldienu zākus, paķēru kameru- un skrēu tos laukā kert. Vienu noķēru :D 

Mums ar Alvu fonā Bergenas simbols. Vecās piekrastes mājiņas -atrodas pretī zivju tirgum. Tās šeit stāv vēl no Hanzas laikiem. Ir vecas -ļoti, nedaudz jau šķiebas. Taču ir svaigi krāsotas-labi uzturētas un q1. stāvi pilni ar suvenīr veikaliņiem un restorāniņiem. Skaista noskaņa. :)

ceļā no Mc Dinalda iegājām slavenajā Zivju tirdziņā. Tā skaitas neatņemama Bergenas fjorda piekrastes satstāvdaļa. Ieejot aplūkot kas un kā. Redzam viss pilns ar dažādu veidu lašu piedāvājumiem. Mh.. gardumi, Līdz pēkšņi mūs uzrunā pārdevējs sakot Labdien Latviski un Čehiski, jo uzķēra kādās valodās mēs runājām. Nebija divu domu- pēc draudžiguma un atvētuma komunikācijai- Norvēģis viņs nebija. Nu ja- Polis. :D Lai gan vienkārši ienācām tirdziņā skatījāmies, neko nedarījām, neprasījām- tamdēļ ka esam kas esam viņš mums iedeva paprovēt visus laša veidus kas viņam vitrīnā bija. PAt balto lasi- kas esot unikāls, tikai ņemts no zvejniekiem un netiekot masveidā pat pārdots veikalos jo esot izmirstoša suga. Paprovējām lasi kūpinātu, sviagu -dāžadās garšvielā kā arī viskija marinādē. GArdi bija visi taču mani favorīti -baltais, viskija marinātē un kūpinātais. Degustācijas noslēgumā viņš musm iedeva kārtīgu gabaliņu nodegustēt VALI. varat iedomāties es pagaršoju 1. reizi mūžā Vali. Kā jau nebūdama zivs- viņš arī negaršoja kā zivs. Kaut kas vairāk uz steika pusi - bet manvienalg anegaršoja. VArbūt alab ka uzreiz iedomājos par lielu vali, kuram tik ilgi jāaug un ir tik milzīgs zīdītājs plašajos ūdeņos, bet viņu nogalina- tikai tamdēļ, lai izlepušie ļautiņi viņu varētu uzēst pusdienās. Uhhh.. nefeini- bet vsmz man tgd ir ķeksītis pie tā, ka esmu ēdusi vali. Tīri vai eksotiska pieredze. Un galvenais,ka visa degustācija bij apa velti- vein pa jauku sarunu. :) 

Patīk man skatlogos katrā valstī ko noķert fotogrāfijā. Citus antikvārus priekšmetus, citur lustras- Bergenā manu kameras zipsni izpelnījās šī bilde. :)

Piekrastē, vecpilsētā burviga diena. Ir 3 aprīlis. Izdomājām- ir jānopērk pastkartiņas un jāizsūta sev mīļajiem-lai padalītos mirklī. Tā nu izdarījām. Nopirkām pastkartītes-pastmarkas man jau bija. Sarunājām galdiņu restorānā un visas trīs rakstījām sveicienus. Manas kartiņas aizgāja uz LV mammai un Briseli , Brālim. Alvas kartiņas Uz Meksiku-savam čalim un Čehiju -mammai. Sintijai ar uz LAtviju. Tik daudzi vēstulīšu galapunkti tapuši pie viena galda. Skaisti :)

Bergena ir pilna ar mazām mīlīgām ieliņām, pilnas ar tipiskām Norvēģu mājiņām. Secināju, ka noteikti man patīk Bergena labāk kā Oslo. Šī pilsēta ir siltāka, mīļāka-ar skaistāku arhitektūru. OSlo ir auksta un šķiet vienīgā pilsēta kura man jebkad ceļojumu laikā ir nepatikusi. :) 

Mēs Lieliskais četrinieks, iekarojušas Bergenas vepilsētu. Tipiskas tūristes- pāšas sevi bildējam . Nogurušas bet priecīgas -dodamies mājās nosnaust jo vakarā ir paredzēta ballīte jo galugalā pēc 24:00 sāksies mana dzimšanas diena. :D

Protams, ka neskatoties uz nogurumu, nekāda gulēšana nesanāk- jo visu laiku es ar Sintiju muļķojos. Kad visas jau itkā laidās snaudā. Tumšā istabā... es lieliskā :D Ieslēdzu zibspuldzi- pagriezu pret dāmām , lai iemūžinātu mirkli un tīri cilvēcīgi apjautātos kādas sajūtas :D Tas bija jautri 4 meitenēm dzīvot vienā istabā, Bija sajūta kā kādā skolas ekskursijā. :)

3,aprīļa vakars ir klāt.
Devāmies pie Kristofera draugiem uz dzīvokļa ballīti, kas bija tiešām jautra un pilna smieklu un pļāpu. Pēctam dododties uz centru bijām krietni pārsteigtas- jo otrdienā ielas bija vienalg apilnas ar cilvēkiem naktī un bija rindas pie klubbiem. Beig beigās- palikām jaukā bārā- kur bija Fontein palace līdzīga mūzika, kas protams man ļoti patika. Mēs bijām kompānijā daudz cilvēki visi ( 11) pie viena galda,pļāpājām smējāmies- dzērām aliņus- jo puiši mums uzsauca(kas bija šokējoši- jo mums likās ka ātrāk pūcei aste ziedēs) nekā varēs redzēt ka Norvēģi kādam ko uzsauc. Jo viņiem sabiedrībā tā itkā nav pieņemts . Mēs bijām izņēmumi. Un tad pienāca 01:00 kad sintija apjutājās cik pulkstens un visi sāka mani apskaut un bučot uz vaiga un mīļi sveikt dzimšanas dienā. Es Bārā, kurš pilns ar dažādiem svešiem cilvēkiem dabūju dzīrdēt gandrīzvai kora cienīgu dziedājumu- visa kompānija man nodzīedāja happy birthday dziesmu, Angliski, Norvēģi atsevišķi Norvēģiski, Alva -čEhiski un Latviešu meitenes daudz baltu dieniņu. Jutos tik īpaša un priecīga, ka no priekiem nobira asara. Jo leilākā daļa bja sveši cilvēki, bet tā' kā bijām draugi Kristoferam- bijām draugi arī viņa draugiem un tā arī jutos. Tik mīļi mani sasveica. un kopša tā brīža līdz 4 aprīļa 24:00 biju Birthday girl visiem no tās kompānijas. Un tas arī bija tik mīļi. :)) Atļaušos teikt viena no zicilākajām dzimšanas dienaām. Jo tā nebija Volkdā, Nebija Latvijā -tā bija manā piedzīvojumā -stopēšanā uz Bergenu. Kopā ar lieliskiem un ineteresantiem cilvēkiem pilnīgi jaunā vidē- bet ar sajūtu ka esi tur kā savējais. jo viņi to radīja..
Esot lielā pilsētā noteikumi nemainās. 3:00 ieslēdz gaismas un visiem jāiet no klubiem ārā -visiem jāiet turpināt ballīti uz kādu mājas ballīti. To šeit sauc par Nohšpiele jeb afterpartijs. :) Tā nu devāmies atpakaļ uz to pašu māju kur bijām pirms bāra. Lieliskā gaisotnē noballējāmies līdz rītausmai arī nohšpielē mani nesauca vairs vārdā bet pa tiešo- Birthday girl (dzimšanas dienas meitēn) Tik feini :))
Arlabunakti 7:00 no ŗita- dodamies mājup un saldāmiegā uz paŗis sundām izgulēties.


Labdien 4. aprīlī: 15:00 esam uz starta gatavībā uzpraukt kalnā ar slaveno Bergenas vilcieniņu- un redzēt panorāmu pār pilsētu. Kristofers abrīnā nespēj beigt nopūsties- kā mēs tik žirgtas varam būt nākamajā dienā pēc balītes :D Izskaidrojums viens- mēs esam Latviešu un Čehu meitenes-mākam labi izskatīties un ja vajag justies -arī nākamajā dienā pēcballītes. Un galu galā ir mana dzimšanas diena. Nevaram būt nesmaidīgas :)

Es, Līva, Sintija, Alva

Phrebens(šausmīgi sarež'ģīti izrunājams vārds),Bella(sunenīte-dikti mīļa un draudzīga) Kristofers, Līva, Sintija, Es un Alva. :) Lieliskā kompānija -beidzot kopbilde arī ar naktsmāju sniedzēju. :) 

Bergena panorāmas skatā

Visas ar ŗita enerģijas dozu kartonu krūzītē-kafija ar pienu + 2 cukura kubiņiem. aaaa jā un arī Norvēģijas troļļ bilde ir obligāta- katram tūristam :D 

Uzbraucot kalnā- varēja iziet pastaigā pa kalna augšu kur meža vidū bija dīķis kā spogulis un tam apkārt cilvēki cepa desas uz grilla un vnk atpūtās pārssimt metru augstumā virs Bergenas.  Bella visā savā daiļumā. Pilsētas sunene pa taisno metās izpeldēties pa ūdeni-priecīga lēkāja un pēctam vārtījās pa sniegu. :) Dikti smuks suns. Ar tādu gribu. :) Biju noilgojusies pēc suņiem, jo Voldā redzu tik kaķus. :)

Bija saulaina, skaista diena- taču kalna augšā vienalga pavēss- apsildam rokas pie grilla. :)

Mana favorīt bilde. Aizkavējos veikaliņā viņi tikmēr piesēda un pavēroja Bergenas mieru. Tīri dabīgi nospiedu kameras pogu- lai taptu šī perfektā bilde. Būtu soliņš -varētu nosaukt šo " draugi uz soliņa- ar pilsētu pie kājām" . Pē

Ar šo transportlīdzekli- vilcieniņu vizinājāmiesno kalna lejā. Atzīšos sajūta bija pabailīga, jo kalna stāvums bija diezgan. No vienas puses- prieks ka nesēdēju pirmajā rindā, 1. vagoniņā. 

Augstskola Bergenā

Alva cenšas uzlikt taimeri savai kamerai. :D skats no malas

Nu ta beidzot -taimeris uzlikts un var tapt pavasara-zaļā mauriņa bilde. :)) Neiiedomājami ka šai pat dienā Voldā sniga bez pārtraukuma un esot izskatījies kā Sniegā apraktā pilsētā. Tikmēr mēs pavasarī. :)

Puiši pie graffiti senas. 2 sienas no Ekas ir atvēlētas graffiti māksliniekiem. TAs ir pašā Bergenas centrā. Tur mākslinieki var iet jebkurā brīdī ar savām krāsām, mūizku fonam, idejām un zīmēt. Tur pāris stundu laikā sienas attēli var nomainīties entās reizes- jo ir atļauts zīmēt pāri iepriekšējiem. Laba ideja. Jo pārējā pilsēta ir tīra, nav nekas apzīmēts- jo ir ooficiāli to atļauts darīt pilsētas centrā, kur visi redz uz šīs sienas. 

 

Iemācījām Alvai Laviešu Lieldienu tradīciju- ir jāizšūpojas kārtīgi, lai turpmāko gadu knauši nekostu. Viņai patika šī tradīcija. Mēs visas kārtīgi izšūpojāmies, jo Voldā -īstajās lieldienās- to izdarit nevaram, jo nav šūpoles. 

Redzi cik šķības? BEt skaistas tikuntā. :)

šo Ziemēļbriedi satapām vienā no šīm skaistajām mājiņām, suvenīru veikaliņā. 

Pēc pastaigas manā dzimšanas DIENĀ,pienāca laiks iet mājās atpūsties jo vakarā atkal bija paredzēta ballīte- tikai šoreiz iešana uz klubu, kur var izdejoties. Bijām radison viesnīcai piederošā klubā. Jū .. beidzot redzējām kā tad pa īstam ir tusiņi Norvēģijā. Ballīte laba, klubs šiks. CIlvēki augstas klases. Kaut arī nebijām super cacīgi saģerbušās vienalga jutāmies labākas par Norvēģu meitenēm ko tur redzējām :D Ne viņas dejot māk , ne uz papēžiem smuki iet :D Vēl joprojām neesmu sapratusi -kamdēļ viņas pērk tik labas, dārgas un skaistas kurpes- ja viņas uz tām nemāk iet un bojā vienīgi reputāciju daiļajām kurpītēm :D 

Balīte salīdzinoši bija īsa- jo tiklīdz 3:00 ieslēdz gaismu devāmies mājup izgulēties, jo bija nogurums- bet 7:00 jau jāceļas un jāsāk ceļš atpakaļ uz Voldu. Stopējot protams :D Galīgu dullas ne.? 3 h miegs un stopēt pēc tam :D Man pašai neticas ka to paveicām , bet to izdarījām. 

Statoilā pa rīta kafijai, brokastu maizītei un tikmēr Līva zīmē ceļa zīmi mājupceļam. :)
Mājup mēs ar sintiju tikām tikai ar trīs mašīnām. Bijām Voldā 5h laikā , pat ātrāk kā ar autobusu varētu atbraukt. Bija viens krīzes punkts, jo mūs izlaida dikti sliktā vietā- tieši pie pagrieziena pirms kalna, pie baltās līnijas un pēc pagrieziena, kurā visas mašīnās no prāmja nāca vienā grupā un pārāk lielā ātrumā, lai varētu apstāties un mūs paņemt. :( Mēs jau ar Sintiju sabijāmies- ka ir krīzes situācija. Jo lija lietus- bijām izmirkušas šai punktā gaidot ~ 1h. Bija auksti-neviena mašīna nepiestāja un uz priekšu ar nebija droši iet- jo bija pārāk šaurs ceļš un līkumā aiz kalna. Brīdī kad konstatējām ka ir krīze. Nopretējās puses piebrauca mini busiņš ar ģimeni sēdošu iekšā. Aojautājoties uz kurieni viņi brauc gandrīz vai sākām aiz priekiem raudāt- jo 100km no bergenas viņi mūs uzņem busiņā un brauc tieši uz Voldu. Tie ir vairāk kā 200km. Un lieliskākā daļa, iekāpjot busiņā runājam ar šiem jaukajiem cilvēkiem angliski, bet sadzirdu ka paši viņi runā savādāk. Un saprotu- ti'e taču Braļukas- Lietuvieši. Pajautāju un jā Lietuviešu ģimene kas stra'dā jau 7 gadus Norvēģijā. Kad pateicām ka esam Latvietes- visi kārtīgi izsmējāmies, kāda var būt sakritība ka tieši Lietuvieši Latviešiem lietus laikā izpalīdz. Tad mūs sacienāja ar karstu kafiju no termosa un ar lielisku mūziku tumbiņās aizbraucām uz Voldu. :) 

Tik lieliski. MUms pilnīgi ar visiem cilvēkiem tik ļoti noveicās. Pēc ilgiemlaikiem sajutu to sajūtu- ka labiem cilvēkiem arī ir pelnīti satikt savā ceļā labuscilvēkus. Jutos tik laimīga, ka piedzīvoju šo emociju un notikumu bagāto ceļojumu tik piesātinātu ar visu tieši laikā kad bija man dzimšanas diena. Nevienu brīdi nejutos bēdīga vai vēl kā negatīvi. Tikai ar smaidu, smiekliem, prieku-cauri visiem 620km. :))
Piedzīvojums ko atcerēšos uz mūžu.Un noteikti šis būs man lieliskākais Erasmus laika stāsts. Esmu tgd ieguvusi daudz jaunas atmiņas bildes, jo redzu pirms miega- vareno ,mežonīgo dabu. Pozitīvus stāstus ko atcerēties pilnīgi garlaicīgā brīdī, lai varētu pasmīkņāt pie sevis kā arī savu pirmo stopēšanas pieredzi, nevis LV bet gan Norvēģijā. Lepojos ar sevi un nebeidzu priecāties cik lieliskus cilvēkus sastapām. Paldies arī ceļa biedrenēm un esmu laimīga ka kopīgi piedzīvojām šo pilnīgi dullo ideju realizējamies. :)

Ja tu esi ticis līdz šejienei- TU ESIPACIETĪGS cilvēks. Taču gan jau piekritīsi- noķēri mazu drusciņu šī piedzīvojuma sajūtas vai ne? Paldies par uzmanību- dodos gulēt ar domu, kur rīt sadabūt olas(veikali slēgti), ko nokrāsot- lai varu svinēt lieldienas un taisīt olu kaujas. GRibu lieldienas arī šeit :))
Veiksmi jums olu kaujās- un priecīgas lieldienas. :)


Ar sveicieniem,

Zane 

LV... iesākums dublim 2.

Esmu jau atkal noslinkojusi un sen neesmu šeit neko pierakstījusi no maniem notikumiem šeit Voldas Erasmusā. BEz uztraukuma, ar mani viss ir kārtībā -viss lieliski, joja reiz nav pierakstīts nekas- esmu pārāk daudz pa gaisiem, aizņemta ar piedzīvojumiem vai vnk slinkumiņā lai rakstītu. 

Pēc notikuma kam drošvien nāksies atvēlēt veselu -jaunu-ziņu nespēju neatvērt šo ziņas balto bloga lapu.IR tas jāpieraksta lai varētu ieskatīties pēc laika un no sirds pasmaidīt. 

IR šis tas kas te nav ieprotokolēts. Man pirms kāda krietna laika prātā ienāca dulla, spontāna ideja. Ja visiem ir problemātiski atbarukt pei manis ciemos uz Voldu(jo volda ir diezgan sarežģītā piekļuves vietā) es braukšu uz Latviju.Pie reizes iepirkšu LV gardumus-kautko ballītēm un  tā... :) LAbi ko lieki muļķoties- neeenormāli noilgojos pēc Ata. Tādēļ parēķinot ka 10.marts ir gandrīz puse no mana Erasmusa posma šeit Voldā- nolēmu nopirkt lēto Ryanair biļeti uz LV uz pāris dienām paciemoties LV pavasarī un pabūt ar Ati pēc tik ilga neredzēšanās posma

. Man biļete ryanairim nopirkta- bet vēl taču ir jātiek līdz pašai lidostai. bet nu labi. Tikai nekas nav tik eaziii piizii kā tas var likties. Jo ryanair lidosta ir tālāk pat par OSlo (gardemoen), kura no Voldas ir 10h brauciena attālumā ar autobusu. .Tad tu vari iedomāties cik tālu .Bet nu Biļete nopirkta 10.marts-19.marts. Tātad ir jāizčeko kā parocīgi un lēti nopirkt biļeti uz Ryanair lidostu. Nopirku lidojumu pa tasino no Voldas uz Oslo-ar extra mini lidmašīnīti- kas kā dzirdēts lēkā kā pa batutu tur gaisā, lidojot caur fjordu+kalniem.

Biļetes ir.Lieliski. Visi priecīgi . :)) Mammai pateicu par braucienu nedēļu pirms. :D Un tad jau viņa man vanīja- tipiski mamai- ko man tev pagatavot kad atbrauksi, karbonādīti -kotletītes.? :D 

Es un ceļojums-piedzīvojums , skaidrs ka ar kādu rozīnīti tam jābūt :D . Ir 8.marts- izdomāju izčekot kāda ir situācija ar vilcieniem, jo tas bija starpposms no Oslo uz Ryanair lidostu(RYX). divas dienas pirms lidojuma vilcienu mājas lapā parādās informācija, ka tieši posmā ko man vajag notiek sliežu remontdarbi un tas nozīmē ka lai nokļūtu tur kur man vajag, ir JĀMAINA 5 VILCIENI+jāpārsēžas ar diviem autobusiem! Es gandŗīz sāku raudāt aiz šoka. Jo šo biju atradusi kā vienīgo savienojuma. Un lai noklūtu galā man bija tikai 4 h. Bet nu labi pierakstu visus laikus, galapunktus pārsēšanās vietas-ja vajag-tikšu galā, Taču vienlaga prātā apzinājos, ka zinot manu gaisīgumu -pastām 69%ka ko sajaukšu un iekāpšu pretējā virziena vilcienā utt. :D 

Ir 10.marts 8:00 -esmu mazās lidmašīnītes lidostā netālu no Voldas-10km. Ierodos šeit ar pirmo autobusu no Voldas. Fočēju lidostu caur logu-skatos kā cilvēki ar lielām somā iet cauri mini izskata check in zonai un kāpj lidmašīnītē kura lido uz OSlo. Taču man ir jāgaida savs lidojums, kurš ir tikai 12:00 paredzēts. Sākus jau pētīt norvēģu žurnālu kad kāds lidostas onkulis man peināk apvaicāties ko es gaidu un kad man lidojums, pastāstu, ka man vēl ilgi savs jāgaida un viņš man pilnīgā  mierā piedāvā lidot jau ar lidmašīnu kurā tiko pētīju sakāpjam cilvēkus. Pirmajā sekundē attecos jo tas likās nereāli, ka mani tā vnk var iesēdināt citā lidmašīnā-tad aši pārdomāju- pateicu ka lidošu. Man attaisīja lidmašīnas trepes no jauna un ierados OSlo ar vairāku stundu rezervi. Lieliski- vairāk laika lai tiktu galā ar savu vilcienu izaicinājumu.! 

Tākā biju pārāk ātri- es vairs nezināju cikos un kur man ir jāmaina vilcieni-izdomāju iet apjautāties info centrā Oslo lidostā. tas laikam bija liktenis ka  iekāpu šai lidmašīnā un man vissi pierkasti par vilcienu grafiku uz lapiņas bija bezvērtīgi. JO info centrā man cilvēks pateica,ka man nevajag vilcienus un varu vnk pie lidostas iekāpt autobusā kas pa taisno aizved uz Ryanair lidostu -2h brauciena attālumā. :) Jutos ļoti atvieglota un laimīga tai brīdī. Man bija vēl stunda laika līdz autobusam , tādēļ sēdēju autobusa pieturā uz somas- ēdu sniker batoniņu, sauļojos un pētīju dažādos lidostā sastopamos cilvēkus. :) Savā ziņā man patīk lidostas gaisotne- jo tā ir kā viena liela pasaules pietura, kurā tik dažādu kultūru pārstāvji satiekas vienā ēkā, nesveicinas bet redz vienu otru paiet garām un turpina vai sāk savu jauno piedzīvojumu vien izeju caur lidostas durvīm-jau pavisam citā valstī , pilsētā, gaisa temperatūrā. :) 

Ierados ryanair lidostā- uhh kā nosalu vien 5 minūtēs līdz iegāju ēkā. Jo tiešām, izrādas, ka ir galēji jūtama temperatūru atšķirība kāda ir Voldā(kura ir blakus Golfa straumei=ir siltāks) un kāds kodīgāks aukstums ir Norvēģijas vidienā. P.s. līdz lidojumam ātrās ierašānās dēļ man bija jāgaida savu lidmašīnu 5h .Nogurdinoši un garlaicīgi.

Lidojums ar Ryanair-kas tur īpašs domāsies!/ :) Ja es lidoju tad ir :D Piedzīvoju kautiņu lidmašīnā. Viena dulla Norvēģu sieviete -iedzērusi pa daudz- sāka klapēt Krievu tautības vīrieti un uz viņu dusmīgi kliegt tikai tamdēļ ka viņš atgāza nedaudz ērtāk uz atpakaļu savu krēslu. Stjuarti steidzās viņus izšķirt un sastādīt viņai protokolu. nekas traks, bet ziniet- nepatīkama truaksmes sajūta kas esi lidojumā virs mākoņiem. 

To visu ceļu, satraukumu un ceļa radītoto pārgurumu atsvēra ierašānās Rīgas lidostā kur mani sagaidīja Atis ar šo skaisto rožu pušķi. Man vēl nekad ko tādu neviens nebija dāvinājis. Protams, ka no pārguruma, satraukum ka atkal redzēšu Ati(sajūta vēderā kā pirmajā randiņā) +Prieka viņu tiešām ieraugot+ ziedi -izrāva man asaras. :) 

rozes mērojušas jau ceļu Rīga-Jelgava_Jelgava Liepāja... nedaudz zaudējušas svaigumu, bet vienalga mīļas un skaistas man. :)

Laipni lūgst LV- īgno seju valstī ! 

Laiks esot Latvijā pskrēja kā viena sekunde... pārāk ātri. Man nepietika laika atpūsties no atpūtas tu , lai kā ar tas skanētu tā bija :D Jo es nebiju ierēķinājusi, lai izbaudītu atkal būšanu mājās,pie sev svarīgajiem cilvēkiem- man bija laiku jāparedz arī atklimatizēšanai. Jo es noķēru LV kultūršoku. Esot Erasmusā -esot citā vidē tu ar pārējiem Erasmusniekiem savā veidā esi kā vienā liielā ģimenē jo tie visi runā angliski, un tāpat kā tu nesaprot par ko runā vietējie ,Norvēģiski. Attiecīgi ikdienā tu komunicē tikai ar to kas tev patīl. Saki un dzirdi tikai to ko vēlies. :) 

[Jau nākamajā dienā pēc manas ierašānās nebija laika mierīgi laiskoties- 1h laikā pēc ierašanās no Jelgavas- bija īsi jāpastāsta mammai kā ceļš, jāsapošas un jau atkal prom- jo devāmies ar Ati uz dzimšanas dienu svinībām Olive restorānā. Skaisti un prieks ka jubilāriem patika dāvanas un vispār visus atkal satikt . :) ]

Esot pirmās divas dienas LV biju šokā-jo jutos, ka kāds manu miera burbuli ir saspridzinājis- un, lai kā mīlētu cilvēkus ko beidzot satiku, šī atklimatizēšanās manī radīja emociju liegabalu un sajukumu iekšā. Jo ik uz soli es dzirdēju beidzot ko pilnīgi svešinieki runā un sapratu to. Sabiedriskajā tarnsportā dusmīgumu, rupjību. Uz ielām-netīrību, dusmas- bēdīgās, īgnās sejas. Stressaini skrienošos cilvēkus. TAs viss man pēkšķi radīja gluži kā uzbrukumu. Dīvaini bet jā. Laikam man šeit Erasmusā pārāk liels mieriņš un izolācija no emocijām, jo cik novērots Norvēģi neizrāda emocijas-neredz dusmas kāda sejā, rāšanos, vai mīlestīvas izrādīšanu vienam pret otru(rokās sadevušos pārīšus utt.). Taču tas bija pirmās dienas. :)

Izbaudīju laiku esot LV- uzlādē'ju enerģiju, atgriezos realitātē. Izsmējos un izpļāpājos no sirds ar Dinu klātienē ne tikai caur skype. Izķemmējām veikalus. Devos medībās ar Ati-Sadzirdēju un sasmaržoju LV dabu-kas tiešām atšķiras, un lai cik pārsteidzoši tas būtu iemīlēju vairāk kā pirms Erasmusa.

Pavadīju jauki laiku Liepājā.Iepriecināju mammu ar pabūšanu mājās.Pašai arī bija prieks satikt mamu-kas p.s. ir pati lieliskākā kādu var vēlēties.

Lieliski izdejojos un izjautrojos Mednieku ballē- dejoju un piedalījāmies spēlēs pat ar visu jūtīgo potīti,kura nebija vēl uz 100% atveseļojusies pēc izmežģījuma. Laiks paskrēja mežōnīgā ātrumā līdz pienāca laiks, aprast ar domu, ka atkal jāodas prom. Erasmusā ir lieliski, taču būtu izcili ja varētu ņemt līdzi, gluži kā piedāvājumā braucot uz vientuļu salu(izvēlies tikai vienu lietu, priekšmetu, būtni -ko ņemtu līdzi)-ja es varētu paņemt līdzi Ati- nebūtu man iebildumu ne mazāko lidot atpakaļ uz Norge. 

uhhh.. noguru rakstīt- ja esi lasītājs ticis līdz šejienei!! mhhh...- tev gan laba pacietība. Apsveicu! :D 

Atgriešanās Voldā arī bija ar piedzīvojumu, jo mazajā lidostiņā Or'štā kura ir 10km no Voldas ierados ar tumsu. izejot no lidostas secināju, ka šeit pei pašas lidostas nav autobusa pietura tikai pietura autobusiem kuri brauc no Volda nevis UZ. p.s. Man rokas bagāžā sanāca atvest uz Norvēģiju 16kg, atļauto 10 vietā. Ups. tattad tas ir atgādinājums par smagumu ko visu dienu uz pleca nēsāju. Turpinam...  es apjautājos kādam onkulim lidostā kur tad ir tā pietura UZ Voldu- esot 100m no Lidostas-man pa šoseju jāpaiet kāds gabaliņš, vai arī varot ņemt taxi. Protams nav 2 domu-paiešu gabaliņu un tad gan atradīšu to pieturu. Neesmu miljonāre lai brauktu ar taxi. Atceries par manu somas smagumu.? Tatad apņēmi'bas pilna ar somu uz pleca -kameru pār otru plecu +taxfree maisinu pilnu ar iepirkumu ballītēm. Dodos šosejas virzienā un gar ceļu piesardzīgi, kamēr sniegs puteņo -Voldas virzienā noeju 100m. ZIni ko? Pieturu neatradu!!!! Dusmīga, pārgurusi griezos riņķī -jo secināju ka tālāk iet ir bīstami un man nebija taču vairs spēka to somu nest. Ar visu smagumu gāju atpakaļ uz lidostu. No pārguruma un dusmām vienlaikus -man izsprāga asaras un palūdzu lidotas darbiniecei lai izsauc man taxi. Tā nu savu lielisko ceļojumu uz Latviju noslēdzu kā būtu īsta Norvēģiete - vēsā mierā(jo biju bezspēlā un jau pilnīgā pofigā pa visu) samaksāju par taxi no lidostas līdz kojām par 10km =25Ls. Tā laikam saucās studentu dzīve? :D Nu vsmz man nav jāsatracas, ka man nebūs piedzīvojumu no jaunības ko mazbērniem stāstīt. Reiz būšu supper jautra ome-ar pilnu galvu lielisku atmiņu no saviem piedživojumiem. :D 

p.s. dīvaini- bet kkā no šī brauciena nav diži daudz bilžu.
p.s.nr.2. lai cik jokaini tas neliktos- esmu galīgi atradusi rakstīt Latviski. Un galēji jūtu cik daži teikumi ačgārni un jocīgas struktūras top. :D Laikam tamdēļ vien šeit regulārāk būs jāraksta- lai nezaudēju rakstītprasmi.